Lei Pensaun Vitalísia kontinua
sai polémika. Hosi prezidenti repúblika to’o povu baibain preukupa atu
halo revizaun ba Pensaun Vitalísia ba eis titulár sira. Sé maka bele
hakotu polémika ida ne’e, só partidu sira ne’ebé hetan asentu iha
Parlamentu Nasionál.
Maibé, partidu sira ne’ebé iha
Parlamentu Nasionál reklama án katak sira la sala. PD dehan, sira
minoria entaun susar atu muda lei ne’e. Entretantu, CNRT klarifika katak
sira só manán maioria absoluta maka bele muda. Maske nune’e, FRETILIN
hakarak muda urjenti.
Deputadu Bankada Partidu Demokrátiku
(PD) no mós hanesan Vise Prezidente PN, Adriano do Nascimento hateten,
PD hatama ninia projetu lei ba prezidenti PN tinan ida (1)resin ona,
maibé PD ne’e kadeira ualu (8) dei’t, labele halo buat ida.
“Agora Prezidenti Parlamentu hosi
partidu boot CNRT. Iha Parlamentu ne’e kuandu votus barak liu nia maka
diside buat hotu-hotu. O votus ki’ik oán ne’e o submete, ne’e
demokrásia. Bele hatete Parlamentu falla maibé maka ne’e labele inklui
PD,” dehan Adriano iha PN foin lalais ne’e.
Adriano esplika, tuir prosedur atu
produz lei ida iha etapa 4 ka 5, primeiru inisiativa mai hosi deputadu
ida-idak ka bankada ou governu. Kona-ba lei pensaun vitalísia ne’e,
inisiativa hosi PD mai ona. PD hatama ona tinan ida resin atu halo
revizaun. Atu halo revizaun ba lei ne’e, tanba iha tempu ne’ebá bainhira
FRETILIN sei kaer ukun, Parlamentu maiora deputadu ne’e hosi FRETILIN
halo lei ida pensaun vitalísia ne’e.
“Iha tempu ne’ebá atu responde
nesesidade órgaun titulares, komesa hosi Prezidenti Repúblika, Primeiru
Ministru, Ministru no Deputadu sira hotu. Agora, ezemplu ida, deputadu
sira iha tempu ne’ebá sira nia saláriu báziku quatro centos (400.00) de’it. Lei ne’e mósu ho quatro centos ne’e katak saláriu báziku ne’e simu tomak dei’t,” nia haktuir.
Tan ne’e, nia hatután, PD momentu ne’e
konsiente no halo projetu de revizaun (projetu lei), ne’e hatama kuaze
tinan ida resin katak, inisiativa iha ona hosi deputadus bankada PD.
Ne’eduni, labele jeneraliza Parlamentu tomak tanba nia bankada hatama
ona hodi kompromete ho kampaña ne’ebé halo iha 2012.
Haree ba realidade ne’ebé seidauk halo
alterasaun ba lei PV, Programa Officer ONG Asia Justice And Right
(AJAR), Inocêncio de Jesus Xavier hateten, bainhira membru Parlamentu
Nasionál (PN) la rona ezijénsia hirak ne’ebé populasaun sira hato’o
liu-hosi Prezidenti Repúblika (PR) hodi halo alterasaun ba lei refere.
Signifika katak deputadu sira laiha forsa morál polítika.
“Sé sira la halo, sira sei laiha forsa
morál polítika,” Inocêncio ba Jornál Matadalan iha ninia serbisu fatin,
Farol, Díli, Segunda (31/08/2015).
Nia dehan, sé deputadus sira reprezenta
duni povu, entaun sira rona povu nia lian liu-hosi PR ninia vizita sira.
Depois de resensu tama maka sira la tau assuntu refere ba ajenda
prioridade, ne’e signifika katak sira (membru PN) la reprezenta povu no
traisaun ba demokrásia.
Ino haktuir, PR nu’udar símbolu unidade nasionál noiha kompeténsia atu bolu atensaun ba PN.
Iha bibán ne’e, nia mós konkorda katak
lalika vota ba partidu sira ne’ebé hetan asentu iha Parlamentu Nasionál
iha eleisaun jerál 2017maibé vota ba figura ne’ebé maka bele reprezenta
no atu halo buat ruma.
“Di’ak liu halo hanesan iha tinan 2002
nian iha Assembleia Konstituante ne’ebé povu maka hili direta iha
distritustanba hili ba figura ne’ebé sira hatene. Labele hanesan agora
tau de’it figura balun nia foto,” Ino tenik.
Nia kompara katak PN hanesan dapur ba
demokrásia no povu maka liurai tanba povu maka fó serbisu ba sira
(membru PN). Maibétanba saida maka povu krekas marán maibé ida ne’ebé
maka ba serbisu ne’e riku matak de’it.
Antes ne’e, partidu CNRT halo ninia
kongresu extraordinária iha CCD, delegadu sira eziji atu halo revizaun
ba lei PV maibé agora la halo buat ida. FRETILIN mós hanesan ne’e no PD
mai halo nia proposta de lei ida ba iha ne’ebá no vise prezidente PN
Adriano do Nascimento dehan katak “ami halo tiha ona, maibé ami kadeira
hirak de’it no ami partidu ki’ik”.
“La’os partidu ki’ik maka povu hili.
Povu hili tanba imi nia fuan boot ba nasaun ne’e. Impaktu atu deputadu
sira halo revizaun ba lei PV ne’e tanba nia impaktu ne’e maka ne’e,
benefísia ba sira nia án. Iha ne’ebé maka lei ne’e di’ak ba nianán, nia
hakarak muda,” nia afirma.
Kona-ba deklarasaun ne’ebé hato’o hosi
Segundu Vise Prezidente PN, Adérito Hugo katak veteranu sira maka afavor
ba lei PV, Ino responde, katak, labele jeneraliza veteranu hotu
benefisia ba lei PV. “Ne’e sala. Ha’u dezafia señor vise Prezidente PN.
La’os ema vetaranu hotu-hotu ne’ebé maka benefisia ba lei PV, tanba
la’os veteranu hotu-hotu túr iha deputadu. Karik membru veteranus balun
ne’ebé nu’udar deputadu maka hetan benefisia, la’os veteranus rihun ba
rihun hotu maka hetan benefisia. Ne’e sala,” nia kestiona.
Iha parte seluk, Deputadu bankada
Frente Revolusionáriu Timor-Leste Independente (FRETILIN), Fráncisco
Miránda Branco haktuir katak konsiénsia polítika hosi polítiku sira
ne’ebéhetan reprezentasaun iha PN konsiente boot tebes ho realidade
atuál no presiza altera duni ba lei refere.
“Lei ne’e produs iha tinan 2007. Ita
haree tinan ualu (8)ona presiza duni iha alterasaun hodi akomoda ho
situasaun real ita nia moris loron-loron nian,” dehan deputadu hafoin
partisipa misa dezlutu nasionál nian iha Igreja Katedral, Díli, Kinta
(04/09).
Nia dehan, partidu polítiku sira
hotu-hotu iha PN konsensu hotu katak presiza duni atu halo alterasaun ba
lei ne’e bazeia ba situasaun real. Tuir nia, pensaun ne’e hanesan
pensaun baibain ne’ebé ba funsionárius, F-FDTL, veteranus no sira seluk
tan.
Maibé, iha altura primeira lejizlatura
nian iha krize nia laran, no bainhira atu besik ramata mandatu ansi
demais entaun tau PV ba deputadu sira. Ne’eduni, deputadu sira maka sai
fali tarjetu iha prosesu ne’e.
Branco hateten, lei ne’e prevémós
fasilidades bar-barak, ne’eduni presiza atu haree didi’ak, tanbasé lae
kria fali grupu balun hanesan espesiál fali iha nasaun ida ne’ebé ema
hotu-hotu hakarak hodi tau fali deskripánsia entre grupu ida ho grupu
seluk.
Nia hatután, sé lei ne’e halo alterasaun
agora atu aplika ne’e ba mandatu ida agora mai ne’e (2016). Bainhira
deputadu sira balun sai ona, ida ne’e maka sei hetan implementasaun hosi
lei ne’e. Tan ne’e, atu halo alterasaun agora mós laiha nesesidade no
ladun urjente ida. Ne’eduni, antes 2017 iha eleisoens lei ne’e tenke iha
ona no agora daudaun iha ajenda lei barak maka atu aprova iha PN.
“Karik 2015 remata ne’e seidauk tama iha
prioridade atu aprova. Maibé 2016 ne’e hakarak ka lakohi tenke sai ona
prioridade ba aprovasaun lei PV, halo alterasaun tuir konsiénsia
polítika, polítiku sira nianne’ebé reprezenta forsa polítika bankada
haat (4) iha PN,” Branco esplika.
Entretantu, Vise Segundu Prezidenti
Parlamentu Nasionál, Adérito Hugo hateten, nia lakohi ko’alia assuntu
ne’e tanba ninia partidu rasik mós la’os manán maioria absoluta. “Ha’u
nia partidu ne’e maioria simples. Kompromísiu ne’e halo antes tama ba
eleisaun, sé CNRT manán maioria absoluta entaun ami bele halo mesak,”
dehan Hugo ba Matadalán iha PN, foin lalais ne’e.
Tuir nia, CNRT la’os manán maioria
absoluta, tanba ne’e nia mai tenke forma bloku liu-hosi obrigasaun
konstitusionál. Tanba ne’e, kompromísiu eleitorál mós la’os halo depois
de eleisaun, maibé antes tiha ona, tanba ne’e la’os kulpa CNRT nian.
Enkuantu, Dosente Siénsia Governamentais
Universidade Nasionál Timor-Lorosa’e (UNTL), Matias Boavida hateten,
reprezentante no ukun na’in sira laiha vontade polítika no hanoin de’it
sira nia án rasik hodi fó todan ba primeira lejizlatura no haluha tiha
kampaña ne’ebé sira halo liu hosi kompromísiu polítiku ba povu atu halo
elimina ou revulga lei PV.
Ne’eduni, tuir nia, responsabilidade
ne’e iha deputadu sira nia liman. Deputadu sira garantia de’it ba sira
nia moris aban bainrua nian bainhira sai hosi membru deputadu.
“Deputadus sira hanoin de’it katak, sé ha’u la reeleitu karik, pelumenus
ha’u iha ona garantia moris ne’ebé ha’u iha. Sira garantia de’it ba
aban bainrua nian sira iha ka lae, bele asesu ba rai liur, bele asesu
hatama kareta hosi liur mai no seluk tan,” afirma dosente ne’e iha nia
serbisu fatin, kampus Fakuldade Siénsia Sosiais UNTL, foin lalais ne’e.
Matias dehan, sé CNRT hanoin de’it katak
todan ne’e tenki ba fila-fali iha primeira lejizlatura, entaunsira iha
ne’ebá atu halo saida. Tuir loloos, CNRT maka hanoin kona ona atu hahú
tanba sira nu’udar reprezentante povu nian hodi hatudu ba povu katak
kompromísiu ne’ebé durante ne’e maka ida ne’e hodi labele tau todan tan
ba primeira lejizlatura nian.
Matias Boavida informa, fukun ne’ebé
halo hodi deputadu sira lakohi atu halo alterasaun ba lei PV ne’e rasik
tanba benefísia no iha interesse ba sira. Sé sira muda agora maka sira
sai, entaun sira atu halo lerek saida no sira la hetanosan.
Tuir nia, iha rejimentu internu,
deputadu sira direitu atu hatama proposta de lei, maibé bankada sira
hatama ka lae, CNRT hatama ona buat ruma ka lae. PD dehan hatama ona,
FRETILIN dehan katak sira hatama uluk kedas iha AMP nian. Tanba ne’e,
nia rasik la fiar katak deputadu sira atu altera ba lei refere. (Jon/Efrem)
Matadalan